PAR INICIĀCIJU

P

PAR INICIĀCIJU
Pirms dažām dienām man bija unikāla iespēja nedaudz ielūkoties kāda tēva un viņa 13-gadīgā dēla iniciācijas procesā. Ar viņu atļauju padalīšos savā viedoklī – ko redzēju pašā procesā un kādus secinājumus izdarīju.
Daudzi šo vārdu iniciācija pazīst, taču nav iedziļinājušies tā būtībā. Pēc manas izpratnes tā vienkārši runājot – tā ir pāreja citā apziņas līmenī, kur arī nāk līdzi izmaiņas fiziskajā pasaulē. Pats iniciācijas process ir sarežģīts un svarīgi to ar izpratni sagatavot, jo tajā tiek mainīta vai pārkombinēta kāda personības daļa. Izmaiņas nostiprinās ilgākā laika posmā un Cilvēks ir palielinājis savu apziņas lauku, savukārt, saraujot saites ar jau izdzīvotiem eksistences modeļiem. Dēls atraujas no mātes drošās pasaules un aprūpes, kopā ar tēvu iepazīst atbildību, spēju pārvarēt grūtības, negribēšanu/nevarēšanu. Meita caur māti iepazīst viedās sievietes maģisko pasauli, līdz ar mēnešreizēm, sākot izprast radīšanas procesus.
Sieviete vairāk ir enerģētiski saistīta ar materiālās pasaules izpausmēm, to labāk pazīst – vīrietis spēj labāk materializēt caur sievietes sajūtām, kura ir materiālā pārvaldniece. Vīrietis labāk sajūt nemateriālo pasauli, taču sieviete spēj tajā veikmīgāk realizēties, radīt. Šāda abpusējā mijiedarbība ir pamats stiprai ģimenei. Senāk iniciācija bija obligāts notikums katra Cilvēka dzīvē.
Pirms dažām dienām kāds vīrs ar savu 13-gadīgo dēlu ceļoja ar kājām un stopiem no Kolkas līdz Siguldai. Vienā punktā viņus gaidīja pirtnieks ar izkurinātu pirti un vīru sarunām pēc pirts rituāliem. Tēvs un dēls visa ceļojuma garumā pārtika no rupjmaizes, kura apsmērēta ar sviestu un ūdens. Prorams, arī viedierīces netika lietotas. Viņi sarunājās. Tēvs stāstīja dēlam par savu dzīvi, par to kā piedzīvojis un pārvarējis bailes, kā sadzīvojis ar vilšanās situācijām, kā spējis atrast sevī spēku, kad šķitis – visi spēki ir izsmelti. Tas viss notika uz grūtību fona, jo dēls ir parasts mūsdienu puika, kuru aizrauj virtuālā pasaule, kuram ir bail un grūti.
Ceļojuma laikā tēvs saņēma nepatīkamu ziņu, ka ir cietis viņa īpašums. Pirmā doma esot bijusi pārtraukt tēva-dēla kopceļojumu un… Taču, viņš pieņēma lēmumu turpināt. Kā pats teica vēlāk pie ugunskura – priekš viņa paša tā bija ļoti spēcīga transformācija, lai saprastu kas ir patiesi svarīgi.
Viņi abi nonāca pie manis Mežā. Mums arī bija sarunas un biju sagatavojis dažus procesus. Puisis jau bija noguris un arī kājas no lielās staigāšanas bija nogurušas. Viņš cieta un bija dusmīgs, taču to neizrādīja. Varēja skaidri redzēt, kā viņā dzimst apņēmība, spēks pabeigt iesākto, neskatoties uz grūtībām.
Nākošajā dienā viņi ceļoja tālāk un es saņēmu virtuālas atskaites par viņu turpmāko ceļu, ceļa beigām un balvu ko ieguva dēls.
Taču pašu galveno sevis iepazīšanas balva puisi ietekmēs visu turpmāko dzīvi. Viņš var lepoties ar savu tēvu un tēvs var lepoties ar savu dēlu. Arī tēvs piedzīvoja savas atklāsmes. Tā saikne būs visu mūžu. Tā dzima vīrs.
img_blog_single_2
img_blog_single_1
Iepriekšējais Sveika pasaule!

Atstājiet savu komentāru

Pirmdiena – Piektdiena: 8:00 – 19:00

Noteikumi

Viss Ir Labi © 2023. All Rights Reserved